LatvieŔu
Š£ŠŗŃŠ°ŃŠ½ŃŃŠŗŠ°
ŠŃŠ»Š³Š°ŃŃŠŗŠø
Hrvatski
ÄeÅ”tina
Dansk
Nederlands
English
Eesti
Suomi
FranƧais
Deutsch
ĪĪ»Ī»Ī·Ī½Ī¹ĪŗĪ±
Magyar
Ćslenska
Italiano
Lietuvos
Polski
PortuguĆŖs
RomĆ¢nÄ
Š ŃŃŃŠŗŠøŠ¹
Š”ŃŠæŃŠŗŠø
SlovenÄina
SlovenÅ”Äina
EspaƱol
Svenska
TĆ¼rkƧe
Iekurt uguni bez sÄrkociÅiem ā tÄ nav tikai prasme no izdzÄ«voÅ”anas filmÄm, bet arÄ« reÄla nepiecieÅ”amÄ«ba, kas var izglÄbt dzÄ«vÄ«bu pÄrgÄjienÄ, kempingÄ vai ekstrÄmÄ situÄcijÄ. Uguns savvaÄ¼Ä nozÄ«mÄ siltumu, Ädienu, gaismu, signÄlu glÄbÄjiem un pat psiholoÄ£isku atbalstu. TÄpÄc ikvienam tÅ«ristam, ceļotÄjam vai vienkÄrÅ”i dabas atpÅ«tas cienÄ«tÄjam ir vÄrts zinÄt, kÄ iegÅ«t uguni bez sÄrkociÅiem vai ŔķiltavÄm.
Iemeslu, kÄpÄc tu vari palikt bez uguns avota, ir daudz: samirkuÅ”as Ŕķiltavas, aizmirsti sÄrkociÅi, stiprs vÄjÅ” vai lietus. TaÄu pat Å”Ädos apstÄkļos tu vari iekurt ugunskuru ar pieejamajiem lÄ«dzekļiem, ja zini pamatus un nekrÄ«ti panikÄ. Galvenais ā miers, loÄ£ika un pareiza darbÄ«bu secÄ«ba.
š„ KÄpÄc uguns ir pats svarÄ«gÄkais izdzÄ«voÅ”anas elements
- Siltums: ļauj sasildÄ«ties aukstÄ laikÄ vai pÄc lietus;
- Ädiens: var pagatavot gaļu, zivis, dÄrzeÅus, uzvÄrÄ«t Å«deni;
- AizsardzÄ«ba: dÅ«mi un liesma attur savvaļas dzÄ«vniekus un kukaiÅus;
- Gaisma: naktÄ« palÄ«dz orientÄties un rada droŔības zonu;
- SignÄls: dÅ«mi ir redzami no tÄlienes ā tos var izmantot SOS signÄlam.
Å ajÄ rakstÄ apskatÄ«sim efektÄ«vÄkos veidus, kÄ iekurt uguni bez sÄrkociÅiem: no klasiskajÄm berzes metodÄm lÄ«dz mÅ«sdienÄ«giem lÄ«dzekļiem ā baterijÄm, lÄcÄm, folijai un citiem. Katrs no tiem ir pÄrbaudÄ«ts praksÄ un var kļūt par izŔķiroÅ”o faktoru izdzÄ«voÅ”anas situÄcijÄ.
Gatavs sajust sevi kÄ Ä«sts ceļotÄjs? Tad sÄkam ā mÄcÄmies iekurt uguni jebkuros apstÄkļos.
MehÄniskie veidi, kÄ iekurt uguni bez sÄrkociÅiem: berze, krÄsls un citas metodes
Ja esi palicis bez uguns avota, visdroÅ”Äkais veids ir izmantot berzes enerÄ£iju. TÄ ir sena tehnika, kas nav zaudÄjusi savu nozÄ«mi arÄ« mÅ«sdienÄs. TÄ prasa laiku, pacietÄ«bu un pareizi izvÄlÄtus materiÄlus, taÄu ar labu sagatavoÅ”anos ļauj iekurt uguni pat savvaļÄ.
š„ 1. metode. Uguns, izmantojot koksnes berzi
Å Ä« ir viena no senÄkajÄm metodÄm. Tev bÅ«s nepiecieÅ”ama sausa koka plÄksnÄ«te (apse, vÄ«tols, papele) un kociÅÅ” no mÄ«kstas koksnes. PlÄksnÄ«tÄ izgriez nelielu iedobi, blakus novieto trusi ā sausu sÅ«nu, bÄrza tÄsi, zÄli vai koka skaidas. PÄc tam ievieto kociÅu iedobÄ un Ätri ripini to starp plaukstÄm, radot berzi. Kad parÄdÄs dÅ«mi ā Ätri pÄrnes kvÄlojoÅ”o vietu uz trusi un uzmanÄ«gi pÅ«t, lÄ«dz iedegas liesma.
- MateriÄli: apse, papele, vÄ«tols vai ciedrs;
- Trusis: bÄrza tÄss, sausa zÄle, sÅ«nas, augu pÅ«kas, vates disks;
- Padoms: strÄdÄ sausÄ laikÄ ā mitrums bÅ«tiski samazina efektivitÄti.
āļø 2. metode. Loks koka berzei
Å is variants ir uzlabota iepriekÅ”ÄjÄs metodes versija. TÄ vietÄ, lai grieztu kociÅu ar rokÄm, izmanto loku ar auklu. Aptin auklu ap kociÅu tÄ, lai tas grieztos, kustoties lokam uz priekÅ”u un atpakaļ. TÄ var panÄkt stabilu berzi un ÄtrÄk iegÅ«t kvÄlojoÅ”u punktu. Tas ir efektÄ«vÄk nekÄ griezt ar rokÄm un ļauj labÄk kontrolÄt Ätrumu un spiedienu.
š„ 3. metode. KrÄsls (ugunsdzirksteļu stienis)
KrÄsls jeb ferrocÄrija stienis ir mÅ«sdienÄ«gs un Ärts rÄ«ks, kas bieži atrodams tÅ«risma komplektos. To vajag skrÄpÄt ar metÄla skrÄpi, lai iegÅ«tu dzirksteles. Dzirksteles krÄ«t uz trusi (piemÄram, vates disku, bÄrza tÄss vai sausu zÄli) un to aizdedzina. KrÄsla priekÅ”rocÄ«ba ā tas darbojas pat pÄc samirkÅ”anas un neprasa degvielu.
- Padoms: nÄsÄ krÄslu Å«densnecaurlaidÄ«gÄ maisiÅÄ kopÄ ar pamata lietÄm;
- IdeÄls trusis: bÄrza tÄss, kokvilnas vate, sauss sÅ«nijs, smalkas Ŕķilas.
MehÄniskÄs uguns iegÅ«Å”anas metodes ir Ä«sts meistardarbs. TÄs prasa izturÄ«bu, bet dod nenovÄrtÄjamu izpratni par dabu un pÄrliecÄ«bu par saviem spÄkiem. Pat ja tev ir Ŕķiltavas, ik pa laikam patrenÄjies ā Ŕī prasme var izrÄdÄ«ties izŔķiroÅ”a neparedzamÄ situÄcijÄ.
Optiskie un Ä·Ä«miskie veidi, kÄ iekurt uguni bez sÄrkociÅiem: lupa, spogulis, baterija
Ja tev nav ne sÄrkociÅu, ne Ŕķiltavu, nesteidzies satraukties ā daba un tehniskie lÄ«dzekļi var palÄ«dzÄt. Ir vairÄki efektÄ«vi paÅÄmieni, kÄ iekurt uguni ar saules palÄ«dzÄ«bu vai vienkÄrÅ”Äm Ä·Ä«miskÄm reakcijÄm. Å Ä«s metodes neprasa speciÄlu ekipÄjumu ā vien uzmanÄ«bu, nedaudz laika un pareizas darbÄ«bas.
āļø 1. metode. Lupa vai palielinÄmais stikls
Klasiska un viena no uzticamÄkajÄm optiskajÄm metodÄm. SaulainÄ dienÄ pietiek ar lupu, binokļa lÄcu vai citu optiku. FokusÄ saules staru uz trusi ā piemÄram, bÄrza tÄssi, sausu zÄli vai vati. PÄc dažÄm sekundÄm parÄdÄ«sies dÅ«mi, bet drÄ«z arÄ« liesma. Å Ä« metode vislabÄk darbojas skaidrÄ, saulainÄ laikÄ.
- IdeÄls trusis: bÄrza tÄss, augu pÅ«kas, vate, sauss sÅ«nijs;
- Padoms: turi fokusu nekustÄ«gi 20ā40 sekundes, nenovÄrÅ”oties;
- AlternatÄ«va: fotoaparÄta objektÄ«vs, brilles ar biezÄm lÄcÄm.
š 2. metode. Spogulis vai lukturÄ«Å”a reflektors
Ja lupas nav, izmanto jebkuru spoguļvirsmu: nopulÄtu metÄlu, kosmÄtisko spogulÄ«ti, lukturÄ«Å”a reflektoru. Virzi atstaroto saules gaismu vienÄ punktÄ uz trusa ā siltuma koncentrÄcija pakÄpeniski izraisÄ«s aizdegÅ”anos. Galvenais ā precizitÄte un pacietÄ«ba.
- Turi spoguli tÄ, lai stars precÄ«zi trÄpa uz trusa;
- Spoguli var aptÄ«t ar foliju, lai pastiprinÄtu atstaroÅ”anu.
š 3. metode. Baterija un folija
Ja tev ir parasta baterija (AA vai AAA) un nedaudz folijas (piemÄram, no koŔļenes iesaiÅojuma), vari iegÅ«t liesmu. Izgriez Å”auru folijas strÄmeli, saloki to vidÅ« un vienlaikus pieskaries abiem baterijas poliem. StrÄmeles vidÅ« veidosies kvÄlojoÅ”s punkts ā Ätri pieliec to pie trusa.
- UzmanÄ«gi: Ŕī metode darbojas momentÄni, netuvini rokas sakarsuÅ”ajai folijai;
- Padoms: turi trusi pavisam blakus, jo reakcija ilgst tikai dažas sekundes.
š§Ŗ 4. metode. ĶīmiskÄ reakcija: kÄlija permanganÄts + glicerÄ«ns vai cukurs
PÄrgÄjiena aptieciÅÄ var bÅ«t kÄlija permanganÄts (mangÄns) un glicerÄ«ns. Ja sajauc dažas permanganÄta graudiÅas ar pilienu glicerÄ«na, sÄkas reakcija ar siltuma izdalÄ«Å”anos ā tÄ ir pietiekama, lai aizdedzinÄtu trusi. LÄ«dzÄ«gi darbojas arÄ« cukura un kÄlija permanganÄta maisÄ«jums.
- StrÄdÄ uz droÅ”as virsmas, neliecies ar seju virs reakcijas;
- Trusi sagatavo iepriekÅ”, lai uzreiz varÄtu pÄrÅemt kvÄlojoÅ”o vietu.
Å Ä«m metodÄm nepiecieÅ”ams minimums ekipÄjuma, bet maksimums uzmanÄ«bas. TÄs ir Ä«paÅ”i noderÄ«gas ÄrkÄrtas situÄcijÄs, kad jÄpaspÄj iekurt uguni bez sÄrkociÅiem un ŔķiltavÄm. AtzÄ«mÄ sev prÄtÄ vairÄkus variantus un patrenÄjies iepriekÅ” ā tas kÄdu dienu var izglÄbt tavu atpÅ«tu, bet varbÅ«t pat dzÄ«vÄ«bu.
KÄ iekurt uguni vÄjÄ vai mitrÄ laikÄ: praktiski padomi
VisgrÅ«tÄk uguni ir iekurt pÄc lietus vai stipra vÄja laikÄ. Mitra koksne neaizdegas, bet spÄcÄ«gas gaisa plÅ«smas nodzÄÅ” liesmu. TaÄu pat Å”Ädos apstÄkļos ir pÄrbaudÄ«tas metodes, kas palÄ«dzÄs iegÅ«t stabilu kvÄli un uzturÄt siltumu.
šØ KÄ iekurt uguni vÄjainÄ laikÄ
- IzvÄlies pareizo vietu. MeklÄ dabisku aizvÄju ā aiz klints, neliela paugura, pie gÄzta koka. Ja tÄda nav, izveido vÄja aizsargu no zariem vai akmeÅiem.
- Izveido aizsegu. Izmanto mugursomu, plÄvi vai pat savu Ä·ermeni, lai pirmajÄs minÅ«tÄs pasargÄtu liesmu no vÄja.
- SÄc ar viegli uzliesmojoÅ”u materiÄlu. Izmanto vati, sausu sÅ«nu, bÄrza tÄssi vai vates diskus, kas apstrÄdÄti ar vasku vai taukiem.
- Pievieno malku pakÄpeniski. Vispirms smalki zari, tad vidÄja izmÄra, un tikai pÄc stabilas liesmas ā lielÄkas pagales.
š§ KÄ iekurt uguni pÄc lietus vai uz mitras zemes
- Izveido sausu pamatu. IzklÄj zem ugunskura kÄrtu no koka mizas, sausiem zariem vai akmeÅiem, lai uguns nesaskartos ar mitru zemi.
- NoÅem mitro slÄni. Pat slapjam zaram iekÅ”puse var bÅ«t sausa ā sazÄÄ£Ä vai pÄrŔķel to ar nazi un izmanto sauso serdi.
- Izmanto dabisku aizdegÅ”anos. Sausa bÄrza tÄss, Äiekuri, skujas vai veci celmi ā lieliski siltuma avoti pat pÄc lietus.
- Turpini rezerves trusi. VienmÄr turi hermÄtiskÄ maisiÅÄ sausu trusi (vati, parafÄ«nÄ mÄrcÄtus diskus, skaidas).
š„ KÄ uzturÄt stabilu uguni
Kad uguns ir iedegusies, svarÄ«gÄkais ā to nezaudÄt. Seko lÄ«dzi vÄja virzienam, pievieno malku pakÄpeniski, izvairies no pÄrlieku daudz dÅ«miem. Ja nepiecieÅ”ams uz brÄ«di atstÄt ugunsavotu, apber kvÄles ar pelniem vai pÄrklÄj ar metÄla plÄksni ā tÄ tÄs saglabÄsies ilgÄk. IlgstoÅ”ai degÅ”anai labÄk izvÄlÄties cietu koksni: ozolu, skÄbardi, osi vai bÄrzu.
š” NoderÄ«gs padoms:
Ja liesma dzist, necenties to uzpÅ«st ar spÄcÄ«gu triecienu ā tas vienkÄrÅ”i izkaisÄ«s kvÄles. LabÄk maigi pÅ«t gaisu caur salmiÅu vai tukÅ”u zaru, virzot plÅ«smu uz kvÄlojoÅ”o centru.
Prasme iekurt uguni jebkuros apstÄkļos ir viena no svarÄ«gÄkajÄm ikvienam, kurÅ” ceļo dabÄ. Atceries: pacietÄ«ba, sauss trusis un pareiza stratÄÄ£ija ā tÄs ir trÄ«s tavas siltuma, gaismas un droŔības sastÄvdaļas.
Ugunskuru veidi dabÄ: kÄdu formu izvÄlÄties Ädiena gatavoÅ”anai vai sildÄ«Å”anai
Lai uguns bÅ«tu ne tikai skaista, bet arÄ« efektÄ«va un droÅ”a, svarÄ«gi pareizi izvÄlÄties ugunskura formu. Konstrukcijas tips ir atkarÄ«gs no mÄrÄ·a ā Ädiena gatavoÅ”anas, drÄbju žÄvÄÅ”anas, sildÄ«Å”anÄs, signÄla glÄbÄjiem vai nakÅ”ÅoÅ”anas. ZemÄk aplÅ«kosim populÄrÄkos ugunskuru veidus tÅ«ristiem, medniekiem un aktÄ«vÄs atpÅ«tas cienÄ«tÄjiem.
š„ āPiramÄ«daā ā klasika Ätrai gatavoÅ”anai
Å is tips ir piemÄrots, ja nepiecieÅ”ams Ätri uzvÄrÄ«t Å«deni vai pagatavot Ädienu. Zari tiek izkÄrtoti vertikÄli ap trusi piramÄ«das formÄ. Å Äda konstrukcija Ätri uzkarst, dod labu kvÄli, bet nedeg ilgi. IdeÄla Ä«slaicÄ«gam ugunij sausos laika apstÄkļos.
šļø āAkaā ā stabila liesma un vienmÄrÄ«ga kvÄle
Veidota no zariem, kas salikti kÄ akas sienas. Å Ädu ugunskuru ir Ärti izmantot Ädiena gatavoÅ”anai uz iesmiem vai pannas. Tas dod vienmÄrÄ«gu liesmu, to ir viegli kontrolÄt un virs tÄ var uzlikt restes vai traukus.
š² āZvaigzneā ā ekonomisks ugunskurs ilgstoÅ”ai degÅ”anai
Piecus vai seÅ”us resnus zarus izkÄrto kÄ zvaigzni ar galiem uz Äru un pakÄpeniski pabÄ«da to galus tuvÄk kvÄlÄm, kad tie sadeg. TÄ ir klasika nakts sildÄ«Å”anai vai dežūrÄÅ”anai. Uguns deg lÄni, neprasa biežu malkas pielikÅ”anu un patÄrÄ minimumu resursu.
š„ āNodjaā ā lauka krÄsns sildÄ«Å”anai ziemÄ
Å is ugunskura veids sastÄv no divÄm lielÄm bluÄ·u pagalÄm, kas novietotas viena uz otras. Starp tÄm ā trusis un sÄ«kÄki zari. āNodjaā deg lÄ«dz 6ā8 stundÄm, dod daudz siltuma un ir piemÄrota nakÅ”ÅoÅ”anai aukstÄ laikÄ. To bieži izmanto mednieki un ziemas tÅ«risti.
šØ āSignÄlugunskursā ā lai parÄdÄ«tu savu atraÅ”anÄs vietu
Ja esi apmaldÄ«jies vai nepiecieÅ”ama palÄ«dzÄ«ba, iekur uguni atklÄtÄ vietÄ. Lai dÅ«mi bÅ«tu labÄk redzami, pievieno liesmai mitrus zarus, zaļumus vai zÄli ā dÅ«mi bÅ«s biezi un pamanÄmi no tÄlienes. NaktÄ« signÄlu dod spilgta liesma, dienÄ ā dÅ«mi.
š” Ieteikums:
PÄc ugunskura veida izvÄles notÄ«ri laukumu no sausas zÄles, izveido akmeÅu vai zemes apli. Tas samazinÄs meža ugunsgrÄka risku. Atceries: jebkurÅ” ugunskurs ir atbildÄ«ba, un droÅ”a rÄ«cÄ«ba pasargÄ ne tikai dabu, bet arÄ« dzÄ«vÄ«bas.
BiežÄkÄs kļūdas, iekurot uguni: kÄ izvairÄ«ties no neveiksmÄm un bÄ«stamÄm situÄcijÄm
Pat tad, ja ir sausa malka un Ŕķiltavas, uguni ne vienmÄr izdodas iekurt ar pirmo reizi. Tas bieži notiek nepareizi izvÄlÄtas vietas, neveiksmÄ«gas konstrukcijas vai elementÄru noteikumu neievÄroÅ”anas dÄļ. ZemÄk apkopotas biežÄkÄs kļūdas, no kurÄm vÄrts izvairÄ«ties ikvienam tÅ«ristam.
ā Kļūda Nr. 1: nepareizi izvÄlÄta vieta ugunskuram
Daudzi iekur uguni vÄjÄ, zem kokiem vai blakus sausai zÄlei. Tas ne tikai apgrÅ«tina iekurÅ”anu, bet arÄ« rada ugunsgrÄka risku. IzvÄlies lÄ«dzenumu, aizsargÄtu no vÄja, notÄ«rÄ«tu no lapÄm un skujÄm. Kalnainos vai vÄjainos rajonos izveido nelielu padziļinÄjumu vai izmanto akmeÅus kÄ barjeru.
š§ Kļūda Nr. 2: mitras malkas izmantoÅ”ana
Mitra koksne deg slikti, stipri dÅ«mo un nedod siltumu. PÄrbaudi malku ā tai jÄbÅ«t vieglai, sausai, ar dobju skaÅu, sitot vienu pagalÄ«ti pret otru. Ja tomÄr jÄlieto mitri zari, vispirms tos izkÄrto tuvÄk liesmai, lai apžÄvÄtu pirms dedzinÄÅ”anas.
š Kļūda Nr. 3: ventilÄcijas trÅ«kums
Lai uguns degtu, nepiecieÅ”ams skÄbeklis. Ja malku sakrauj pÄrÄk cieÅ”i vai pilnÄ«bÄ pÄrklÄj liesmu, uguns ānosmaksā. AtstÄj pietiekamas spraugas starp zariem, Ä«paÅ”i centrÄ, kur atrodas trusis. Gaisam jÄvar brÄ«vi cirkulÄt.
š„ Kļūda Nr. 4: pÄrÄk daudz malkas sÄkumÄ
Daži cenÅ”as uzreiz iemest ugunÄ« daudz koksnes, lai liesma bÅ«tu liela. TÄ ir kļūda. SÄc ar plÄniem zariÅiem un Ŕķeltiem skaliem, un tikai pÄc tam pievieno resnÄkas pagalÄs. PretÄjÄ gadÄ«jumÄ liesma noslÄps, un uguns nodzisÄ«s, vÄl Ä«sti neiedegusies.
ā Kļūda Nr. 5: viegli uzliesmojoÅ”u Ŕķidrumu izmantoÅ”ana
BenzÄ«ns, spirts vai eļļa nav domÄti ugunskuram. Tie var izraisÄ«t sprÄdzienu vai nopietnus apdegumus. Ja gribi palÄ«dzÄt ugunij iedegties, labÄk izmanto droÅ”us lÄ«dzekļus: vati ar vazelÄ«nu, parafÄ«na kubiÅus vai sauso spirtu.
š§Æ Kļūda Nr. 6: uguns atstÄÅ”ana bez uzraudzÄ«bas
LielÄkais risks ā pamests, nekontrolÄts ugunskurs. Nekad neej gulÄt un neatstÄj vietu, kamÄr liesma pilnÄ«bÄ nav nodzisusi. PÄrbÄrt kvÄles ar smiltÄ«m vai Å«deni, izkliedÄ ogles. Atceries: pat viena maza dzirkstele var izraisÄ«t meža ugunsgrÄku.
š” Padoms:
Lai izvairÄ«tos no kļūdÄm, atceries vienkÄrÅ”u veiksmÄ«ga ugunskura formulu: sausa malka + pietiekama gaisa plÅ«sma + kontrole. IevÄrojot Å”os trÄ«s nosacÄ«jumus, uguns degs stabili un droÅ”i.
KÄ uzturÄt un droÅ”i nodzÄst uguni: pieredzÄjuÅ”u tÅ«ristu padomi
Uguni iekurt ir tikai puse darba. Ne mazÄk svarÄ«gi ir uzturÄt stabilu liesmu un pÄc tam to droÅ”i nodzÄst, lai neatstÄtu aiz sevis bÄ«stamas kvÄles. Å Äda attieksme ir Ä«sta tÅ«risma kultÅ«ras un cieÅas pret dabu pazÄ«me.
š„ KÄ uzturÄt stabilu liesmu
- Pievieno malku pakÄpeniski. Neiemet uzreiz lielas pagalÄs ā vispirms pievieno smalkus zarus, pÄc tam resnÄkus.
- KontrolÄ gaisa plÅ«smu. NepilnÄ«gi neaizsedz ugunskuru ā ugunij nepiecieÅ”ams skÄbeklis.
- Izmanto āpiramÄ«duā vai āakuā. TÄs ir klasiskas konstrukcijas, kas palÄ«dz liesmai degt vienmÄrÄ«gi.
- NeatstÄj ugunskuru bez uzraudzÄ«bas. Pat neliela liesma var kļūt par iemeslu meža ugunsgrÄkam.
š§Æ KÄ droÅ”i nodzÄst uguni pÄc izmantoÅ”anas
Pirms doties projÄm pÄrliecinies, ka uguns ir pilnÄ«bÄ nodzisusi. Pat kvÄlojoÅ”a ogle var izraisÄ«t aizdegÅ”anos.
- Ar koka nÅ«ju izjauc ogļu kaudzi, izkliedÄ kvÄles;
- Aplej ugunskuru ar Å«deni vai pÄrber ar smiltÄ«m vai zemi;
- PÄrliecinies, ka nav ne dÅ«mu, ne siltuma ā uzmanÄ«gi pieskaries vietai ar plaukstu;
- NeatstÄj pÄdas: sakÄrto akmeÅus, aizber bedri, lai vieta izskatÄ«tos dabiski.
š± TÅ«rista ekoloÄ£iskÄ kultÅ«ra
ÄŖsts tÅ«rists vienmÄr atstÄj aiz sevis tÄ«ru dabu. AtbildÄ«ga attieksme pret uguni ir ne tikai droŔība, bet arÄ« meža ekosistÄmu saglabÄÅ”ana nÄkamajÄm paaudzÄm. Ja katrs par to parÅ«pÄsies, mÅ«su meži paliks zaļi, un uguns bÅ«s draugs, nevis ienaidnieks.
š” Kopsavilkums:
Ugunskura iekurÅ”ana bez sÄrkociÅiem ir noderÄ«ga prasme, kas palÄ«dzÄs jebkuros apstÄkļos. TaÄu vÄl svarÄ«gÄk ir to kontrolÄt, lietot ar saprÄtu un nekaitÄt dabai. TieÅ”i tÄ uguns kļūst par dzÄ«ves, siltuma un droŔības simbolu savvaļÄ.
Nav komentÄru
JÅ«s varat atstÄt pirmo komentÄru.