Iekurt uguni bez sērkociņiem

Iekurt uguni bez sērkociņiem

Kā iekurt uguni bez sērkociņiem: pārbaudÄ«tas izdzÄ«voÅ”anas metodes dabā

Iesaki tūrisma vietu!
0/50 vērtējumi

Iekurt uguni bez sērkociņiem – tā nav tikai prasme no izdzÄ«voÅ”anas filmām, bet arÄ« reāla nepiecieÅ”amÄ«ba, kas var izglābt dzÄ«vÄ«bu pārgājienā, kempingā vai ekstrēmā situācijā. Uguns savvaļā nozÄ«mē siltumu, ēdienu, gaismu, signālu glābējiem un pat psiholoÄ£isku atbalstu. Tāpēc ikvienam tÅ«ristam, ceļotājam vai vienkārÅ”i dabas atpÅ«tas cienÄ«tājam ir vērts zināt, kā iegÅ«t uguni bez sērkociņiem vai Ŕķiltavām.

Iemeslu, kāpēc tu vari palikt bez uguns avota, ir daudz: samirkuÅ”as Ŕķiltavas, aizmirsti sērkociņi, stiprs vējÅ” vai lietus. Taču pat Ŕādos apstākļos tu vari iekurt ugunskuru ar pieejamajiem lÄ«dzekļiem, ja zini pamatus un nekrÄ«ti panikā. Galvenais – miers, loÄ£ika un pareiza darbÄ«bu secÄ«ba.

šŸ”„ Kāpēc uguns ir pats svarÄ«gākais izdzÄ«voÅ”anas elements

  • Siltums: ļauj sasildÄ«ties aukstā laikā vai pēc lietus;
  • Ēdiens: var pagatavot gaļu, zivis, dārzeņus, uzvārÄ«t Å«deni;
  • AizsardzÄ«ba: dÅ«mi un liesma attur savvaļas dzÄ«vniekus un kukaiņus;
  • Gaisma: naktÄ« palÄ«dz orientēties un rada droŔības zonu;
  • Signāls: dÅ«mi ir redzami no tālienes – tos var izmantot SOS signālam.

Å ajā rakstā apskatÄ«sim efektÄ«vākos veidus, kā iekurt uguni bez sērkociņiem: no klasiskajām berzes metodēm lÄ«dz mÅ«sdienÄ«giem lÄ«dzekļiem – baterijām, lēcām, folijai un citiem. Katrs no tiem ir pārbaudÄ«ts praksē un var kļūt par izŔķiroÅ”o faktoru izdzÄ«voÅ”anas situācijā.

Gatavs sajust sevi kā Ä«sts ceļotājs? Tad sākam – mācāmies iekurt uguni jebkuros apstākļos.


Mehāniskie veidi, kā iekurt uguni bez sērkociņiem: berze, krēsls un citas metodes

Mehāniskie veidi, kā iekurt uguni bez sērkociņiem: berze, krēsls un citas metodes

Ja esi palicis bez uguns avota, visdroŔākais veids ir izmantot berzes enerÄ£iju. Tā ir sena tehnika, kas nav zaudējusi savu nozÄ«mi arÄ« mÅ«sdienās. Tā prasa laiku, pacietÄ«bu un pareizi izvēlētus materiālus, taču ar labu sagatavoÅ”anos ļauj iekurt uguni pat savvaļā.

šŸ”„ 1. metode. Uguns, izmantojot koksnes berzi

Å Ä« ir viena no senākajām metodēm. Tev bÅ«s nepiecieÅ”ama sausa koka plāksnÄ«te (apse, vÄ«tols, papele) un kociņŔ no mÄ«kstas koksnes. PlāksnÄ«tē izgriez nelielu iedobi, blakus novieto trusi – sausu sÅ«nu, bērza tāsi, zāli vai koka skaidas. Pēc tam ievieto kociņu iedobē un ātri ripini to starp plaukstām, radot berzi. Kad parādās dÅ«mi – ātri pārnes kvēlojoÅ”o vietu uz trusi un uzmanÄ«gi pÅ«t, lÄ«dz iedegas liesma.

  • Materiāli: apse, papele, vÄ«tols vai ciedrs;
  • Trusis: bērza tāss, sausa zāle, sÅ«nas, augu pÅ«kas, vates disks;
  • Padoms: strādā sausā laikā – mitrums bÅ«tiski samazina efektivitāti.

āš™ļø 2. metode. Loks koka berzei

Å is variants ir uzlabota iepriekŔējās metodes versija. Tā vietā, lai grieztu kociņu ar rokām, izmanto loku ar auklu. Aptin auklu ap kociņu tā, lai tas grieztos, kustoties lokam uz priekÅ”u un atpakaļ. Tā var panākt stabilu berzi un ātrāk iegÅ«t kvēlojoÅ”u punktu. Tas ir efektÄ«vāk nekā griezt ar rokām un ļauj labāk kontrolēt ātrumu un spiedienu.

šŸ”„ 3. metode. Krēsls (ugunsdzirksteļu stienis)

Krēsls jeb ferrocērija stienis ir mÅ«sdienÄ«gs un ērts rÄ«ks, kas bieži atrodams tÅ«risma komplektos. To vajag skrāpēt ar metāla skrāpi, lai iegÅ«tu dzirksteles. Dzirksteles krÄ«t uz trusi (piemēram, vates disku, bērza tāss vai sausu zāli) un to aizdedzina. Krēsla priekÅ”rocÄ«ba – tas darbojas pat pēc samirkÅ”anas un neprasa degvielu.

  • Padoms: nēsā krēslu Å«densnecaurlaidÄ«gā maisiņā kopā ar pamata lietām;
  • Ideāls trusis: bērza tāss, kokvilnas vate, sauss sÅ«nijs, smalkas Ŕķilas.

Mehāniskās uguns iegūŔanas metodes ir Ä«sts meistardarbs. Tās prasa izturÄ«bu, bet dod nenovērtējamu izpratni par dabu un pārliecÄ«bu par saviem spēkiem. Pat ja tev ir Ŕķiltavas, ik pa laikam patrenējies – Ŕī prasme var izrādÄ«ties izŔķiroÅ”a neparedzamā situācijā.


Optiskie un ķīmiskie veidi, kā iekurt uguni bez sērkociņiem: lupa, spogulis, baterija

Optiskie un Ä·Ä«miskie veidi, kā iekurt uguni bez sērŠŗociņiem: lupa, spogulis, baterija

Ja tev nav ne sērkociņu, ne Ŕķiltavu, nesteidzies satraukties – daba un tehniskie lÄ«dzekļi var palÄ«dzēt. Ir vairāki efektÄ«vi paņēmieni, kā iekurt uguni ar saules palÄ«dzÄ«bu vai vienkārŔām Ä·Ä«miskām reakcijām. Å Ä«s metodes neprasa speciālu ekipējumu – vien uzmanÄ«bu, nedaudz laika un pareizas darbÄ«bas.

ā˜€ļø 1. metode. Lupa vai palielināmais stikls

Klasiska un viena no uzticamākajām optiskajām metodēm. Saulainā dienā pietiek ar lupu, binokļa lēcu vai citu optiku. Fokusē saules staru uz trusi – piemēram, bērza tāssi, sausu zāli vai vati. Pēc dažām sekundēm parādÄ«sies dÅ«mi, bet drÄ«z arÄ« liesma. Å Ä« metode vislabāk darbojas skaidrā, saulainā laikā.

  • Ideāls trusis: bērza tāss, augu pÅ«kas, vate, sauss sÅ«nijs;
  • Padoms: turi fokusu nekustÄ«gi 20–40 sekundes, nenovērÅ”oties;
  • AlternatÄ«va: fotoaparāta objektÄ«vs, brilles ar biezām lēcām.

šŸ”† 2. metode. Spogulis vai lukturīŔa reflektors

Ja lupas nav, izmanto jebkuru spoguļvirsmu: nopulētu metālu, kosmētisko spogulÄ«ti, lukturīŔa reflektoru. Virzi atstaroto saules gaismu vienā punktā uz trusa – siltuma koncentrācija pakāpeniski izraisÄ«s aizdegÅ”anos. Galvenais – precizitāte un pacietÄ«ba.

  • Turi spoguli tā, lai stars precÄ«zi trāpa uz trusa;
  • Spoguli var aptÄ«t ar foliju, lai pastiprinātu atstaroÅ”anu.

šŸ”‹ 3. metode. Baterija un folija

Ja tev ir parasta baterija (AA vai AAA) un nedaudz folijas (piemēram, no koŔļenes iesaiņojuma), vari iegÅ«t liesmu. Izgriez Å”auru folijas strēmeli, saloki to vidÅ« un vienlaikus pieskaries abiem baterijas poliem. Strēmeles vidÅ« veidosies kvēlojoÅ”s punkts – ātri pieliec to pie trusa.

  • UzmanÄ«gi: Ŕī metode darbojas momentāni, netuvini rokas sakarsuÅ”ajai folijai;
  • Padoms: turi trusi pavisam blakus, jo reakcija ilgst tikai dažas sekundes.

🧪 4. metode. Ķīmiskā reakcija: kālija permanganāts + glicerīns vai cukurs

Pārgājiena aptieciņā var bÅ«t kālija permanganāts (mangāns) un glicerÄ«ns. Ja sajauc dažas permanganāta graudiņas ar pilienu glicerÄ«na, sākas reakcija ar siltuma izdalīŔanos – tā ir pietiekama, lai aizdedzinātu trusi. LÄ«dzÄ«gi darbojas arÄ« cukura un kālija permanganāta maisÄ«jums.

  • Strādā uz droÅ”as virsmas, neliecies ar seju virs reakcijas;
  • Trusi sagatavo iepriekÅ”, lai uzreiz varētu pārņemt kvēlojoÅ”o vietu.

Å Ä«m metodēm nepiecieÅ”ams minimums ekipējuma, bet maksimums uzmanÄ«bas. Tās ir Ä«paÅ”i noderÄ«gas ārkārtas situācijās, kad jāpaspēj iekurt uguni bez sērkociņiem un Ŕķiltavām. AtzÄ«mē sev prātā vairākus variantus un patrenējies iepriekÅ” – tas kādu dienu var izglābt tavu atpÅ«tu, bet varbÅ«t pat dzÄ«vÄ«bu.


Kā iekurt uguni vējā vai mitrā laikā: praktiski padomi

VisgrÅ«tāk uguni ir iekurt pēc lietus vai stipra vēja laikā. Mitra koksne neaizdegas, bet spēcÄ«gas gaisa plÅ«smas nodzēŔ liesmu. Taču pat Ŕādos apstākļos ir pārbaudÄ«tas metodes, kas palÄ«dzēs iegÅ«t stabilu kvēli un uzturēt siltumu.

šŸ’Ø Kā iekurt uguni vējainā laikā

  • Izvēlies pareizo vietu. Meklē dabisku aizvēju – aiz klints, neliela paugura, pie gāzta koka. Ja tāda nav, izveido vēja aizsargu no zariem vai akmeņiem.
  • Izveido aizsegu. Izmanto mugursomu, plēvi vai pat savu Ä·ermeni, lai pirmajās minÅ«tēs pasargātu liesmu no vēja.
  • Sāc ar viegli uzliesmojoÅ”u materiālu. Izmanto vati, sausu sÅ«nu, bērza tāssi vai vates diskus, kas apstrādāti ar vasku vai taukiem.
  • Pievieno malku pakāpeniski. Vispirms smalki zari, tad vidēja izmēra, un tikai pēc stabilas liesmas – lielākas pagales.
Kā iekurt uguni vējā vai mitrā laikā: praktiski padomi

šŸ’§ Kā iekurt uguni pēc lietus vai uz mitras zemes

  • Izveido sausu pamatu. Izklāj zem ugunskura kārtu no koka mizas, sausiem zariem vai akmeņiem, lai uguns nesaskartos ar mitru zemi.
  • Noņem mitro slāni. Pat slapjam zaram iekÅ”puse var bÅ«t sausa – sazāģē vai pārŔķel to ar nazi un izmanto sauso serdi.
  • Izmanto dabisku aizdegÅ”anos. Sausa bērza tāss, čiekuri, skujas vai veci celmi – lieliski siltuma avoti pat pēc lietus.
  • Turpini rezerves trusi. Vienmēr turi hermētiskā maisiņā sausu trusi (vati, parafÄ«nā mērcētus diskus, skaidas).

šŸ”„ Kā uzturēt stabilu uguni

Kad uguns ir iedegusies, svarÄ«gākais – to nezaudēt. Seko lÄ«dzi vēja virzienam, pievieno malku pakāpeniski, izvairies no pārlieku daudz dÅ«miem. Ja nepiecieÅ”ams uz brÄ«di atstāt ugunsavotu, apber kvēles ar pelniem vai pārklāj ar metāla plāksni – tā tās saglabāsies ilgāk. IlgstoÅ”ai degÅ”anai labāk izvēlēties cietu koksni: ozolu, skābardi, osi vai bērzu.

šŸ’” NoderÄ«gs padoms:

Ja liesma dzist, necenties to uzpÅ«st ar spēcÄ«gu triecienu – tas vienkārÅ”i izkaisÄ«s kvēles. Labāk maigi pÅ«t gaisu caur salmiņu vai tukÅ”u zaru, virzot plÅ«smu uz kvēlojoÅ”o centru.

Prasme iekurt uguni jebkuros apstākļos ir viena no svarÄ«gākajām ikvienam, kurÅ” ceļo dabā. Atceries: pacietÄ«ba, sauss trusis un pareiza stratēģija – tās ir trÄ«s tavas siltuma, gaismas un droŔības sastāvdaļas.


Ugunskuru veidi dabā: kādu formu izvēlēties ēdiena gatavoÅ”anai vai sildīŔanai

Lai uguns bÅ«tu ne tikai skaista, bet arÄ« efektÄ«va un droÅ”a, svarÄ«gi pareizi izvēlēties ugunskura formu. Konstrukcijas tips ir atkarÄ«gs no mērÄ·a – ēdiena gatavoÅ”anas, drēbju žāvēŔanas, sildīŔanās, signāla glābējiem vai nakŔņoÅ”anas. Zemāk aplÅ«kosim populārākos ugunskuru veidus tÅ«ristiem, medniekiem un aktÄ«vās atpÅ«tas cienÄ«tājiem.

šŸ”„ ā€œPiramÄ«daā€ – klasika ātrai gatavoÅ”anai

Å is tips ir piemērots, ja nepiecieÅ”ams ātri uzvārÄ«t Å«deni vai pagatavot ēdienu. Zari tiek izkārtoti vertikāli ap trusi piramÄ«das formā. Šāda konstrukcija ātri uzkarst, dod labu kvēli, bet nedeg ilgi. Ideāla Ä«slaicÄ«gam ugunij sausos laika apstākļos.

šŸ—ļø ā€œAkaā€ – stabila liesma un vienmērÄ«ga kvēle

Veidota no zariem, kas salikti kā akas sienas. Šādu ugunskuru ir ērti izmantot ēdiena gatavoÅ”anai uz iesmiem vai pannas. Tas dod vienmērÄ«gu liesmu, to ir viegli kontrolēt un virs tā var uzlikt restes vai traukus.

🌲 ā€œZvaigzneā€ – ekonomisks ugunskurs ilgstoÅ”ai degÅ”anai

Piecus vai seÅ”us resnus zarus izkārto kā zvaigzni ar galiem uz āru un pakāpeniski pabÄ«da to galus tuvāk kvēlēm, kad tie sadeg. Tā ir klasika nakts sildīŔanai vai dežūrēŔanai. Uguns deg lēni, neprasa biežu malkas pielikÅ”anu un patērē minimumu resursu.

šŸ”„ ā€œNodjaā€ – lauka krāsns sildīŔanai ziemā

Å is ugunskura veids sastāv no divām lielām bluÄ·u pagalēm, kas novietotas viena uz otras. Starp tām – trusis un sÄ«kāki zari. ā€œNodjaā€ deg lÄ«dz 6–8 stundām, dod daudz siltuma un ir piemērota nakŔņoÅ”anai aukstā laikā. To bieži izmanto mednieki un ziemas tÅ«risti.

🚨 ā€œSignālugunskursā€ – lai parādÄ«tu savu atraÅ”anās vietu

Ja esi apmaldÄ«jies vai nepiecieÅ”ama palÄ«dzÄ«ba, iekur uguni atklātā vietā. Lai dÅ«mi bÅ«tu labāk redzami, pievieno liesmai mitrus zarus, zaļumus vai zāli – dÅ«mi bÅ«s biezi un pamanāmi no tālienes. NaktÄ« signālu dod spilgta liesma, dienā – dÅ«mi.

šŸ’” Ieteikums:

Pēc ugunskura veida izvēles notÄ«ri laukumu no sausas zāles, izveido akmeņu vai zemes apli. Tas samazinās meža ugunsgrēka risku. Atceries: jebkurÅ” ugunskurs ir atbildÄ«ba, un droÅ”a rÄ«cÄ«ba pasargā ne tikai dabu, bet arÄ« dzÄ«vÄ«bas.


Biežākās kļūdas, iekurot uguni: kā izvairīties no neveiksmēm un bīstamām situācijām

Pat tad, ja ir sausa malka un Ŕķiltavas, uguni ne vienmēr izdodas iekurt ar pirmo reizi. Tas bieži notiek nepareizi izvēlētas vietas, neveiksmÄ«gas konstrukcijas vai elementāru noteikumu neievēroÅ”anas dēļ. Zemāk apkopotas biežākās kļūdas, no kurām vērts izvairÄ«ties ikvienam tÅ«ristam.

āŒ Kļūda Nr. 1: nepareizi izvēlēta vieta ugunskuram

Daudzi iekur uguni vējā, zem kokiem vai blakus sausai zālei. Tas ne tikai apgrÅ«tina iekurÅ”anu, bet arÄ« rada ugunsgrēka risku. Izvēlies lÄ«dzenumu, aizsargātu no vēja, notÄ«rÄ«tu no lapām un skujām. Kalnainos vai vējainos rajonos izveido nelielu padziļinājumu vai izmanto akmeņus kā barjeru.

šŸ’§ Kļūda Nr. 2: mitras malkas izmantoÅ”ana

Mitra koksne deg slikti, stipri dÅ«mo un nedod siltumu. Pārbaudi malku – tai jābÅ«t vieglai, sausai, ar dobju skaņu, sitot vienu pagalÄ«ti pret otru. Ja tomēr jālieto mitri zari, vispirms tos izkārto tuvāk liesmai, lai apžāvētu pirms dedzināŔanas.

šŸŒ€ Kļūda Nr. 3: ventilācijas trÅ«kums

Lai uguns degtu, nepiecieÅ”ams skābeklis. Ja malku sakrauj pārāk cieÅ”i vai pilnÄ«bā pārklāj liesmu, uguns ā€œnosmaksā€. Atstāj pietiekamas spraugas starp zariem, Ä«paÅ”i centrā, kur atrodas trusis. Gaisam jāvar brÄ«vi cirkulēt.

šŸ”„ Kļūda Nr. 4: pārāk daudz malkas sākumā

Daži cenÅ”as uzreiz iemest ugunÄ« daudz koksnes, lai liesma bÅ«tu liela. Tā ir kļūda. Sāc ar plāniem zariņiem un Ŕķeltiem skaliem, un tikai pēc tam pievieno resnākas pagalēs. Pretējā gadÄ«jumā liesma noslāps, un uguns nodzisÄ«s, vēl Ä«sti neiedegusies.

ā›” Kļūda Nr. 5: viegli uzliesmojoÅ”u Ŕķidrumu izmantoÅ”ana

BenzÄ«ns, spirts vai eļļa nav domāti ugunskuram. Tie var izraisÄ«t sprādzienu vai nopietnus apdegumus. Ja gribi palÄ«dzēt ugunij iedegties, labāk izmanto droÅ”us lÄ«dzekļus: vati ar vazelÄ«nu, parafÄ«na kubiņus vai sauso spirtu.

🧯 Kļūda Nr. 6: uguns atstāŔana bez uzraudzības

Lielākais risks – pamests, nekontrolēts ugunskurs. Nekad neej gulēt un neatstāj vietu, kamēr liesma pilnÄ«bā nav nodzisusi. Pārbērt kvēles ar smiltÄ«m vai Å«deni, izkliedē ogles. Atceries: pat viena maza dzirkstele var izraisÄ«t meža ugunsgrēku.

šŸ’” Padoms:

Lai izvairÄ«tos no kļūdām, atceries vienkārÅ”u veiksmÄ«ga ugunskura formulu: sausa malka + pietiekama gaisa plÅ«sma + kontrole. Ievērojot Å”os trÄ«s nosacÄ«jumus, uguns degs stabili un droÅ”i.


Kā uzturēt un droÅ”i nodzēst uguni: pieredzējuÅ”u tÅ«ristu padomi

Uguni iekurt ir tikai puse darba. Ne mazāk svarÄ«gi ir uzturēt stabilu liesmu un pēc tam to droÅ”i nodzēst, lai neatstātu aiz sevis bÄ«stamas kvēles. Šāda attieksme ir Ä«sta tÅ«risma kultÅ«ras un cieņas pret dabu pazÄ«me.

šŸ”„ Kā uzturēt stabilu liesmu

  • Pievieno malku pakāpeniski. Neiemet uzreiz lielas pagalēs – vispirms pievieno smalkus zarus, pēc tam resnākus.
  • Kontrolē gaisa plÅ«smu. NepilnÄ«gi neaizsedz ugunskuru – ugunij nepiecieÅ”ams skābeklis.
  • Izmanto ā€œpiramÄ«duā€ vai ā€œakuā€. Tās ir klasiskas konstrukcijas, kas palÄ«dz liesmai degt vienmērÄ«gi.
  • Neatstāj ugunskuru bez uzraudzÄ«bas. Pat neliela liesma var kļūt par iemeslu meža ugunsgrēkam.

🧯 Kā droÅ”i nodzēst uguni pēc izmantoÅ”anas

Pirms doties projām pārliecinies, ka uguns ir pilnÄ«bā nodzisusi. Pat kvēlojoÅ”a ogle var izraisÄ«t aizdegÅ”anos.

  • Ar koka nÅ«ju izjauc ogļu kaudzi, izkliedē kvēles;
  • Aplej ugunskuru ar Å«deni vai pārber ar smiltÄ«m vai zemi;
  • Pārliecinies, ka nav ne dÅ«mu, ne siltuma – uzmanÄ«gi pieskaries vietai ar plaukstu;
  • Neatstāj pēdas: sakārto akmeņus, aizber bedri, lai vieta izskatÄ«tos dabiski.

🌱 Tūrista ekoloģiskā kultūra

ÄŖsts tÅ«rists vienmēr atstāj aiz sevis tÄ«ru dabu. AtbildÄ«ga attieksme pret uguni ir ne tikai droŔība, bet arÄ« meža ekosistēmu saglabāŔana nākamajām paaudzēm. Ja katrs par to parÅ«pēsies, mÅ«su meži paliks zaļi, un uguns bÅ«s draugs, nevis ienaidnieks.

šŸ’” Kopsavilkums:

Ugunskura iekurÅ”ana bez sērkociņiem ir noderÄ«ga prasme, kas palÄ«dzēs jebkuros apstākļos. Taču vēl svarÄ«gāk ir to kontrolēt, lietot ar saprātu un nekaitēt dabai. TieÅ”i tā uguns kļūst par dzÄ«ves, siltuma un droŔības simbolu savvaļā.

AutortiesÄ«bas pieder . Materiāla kopēŔana ir atļauta tikai ar aktÄ«vu saiti uz oriÄ£inālu:

Jums varētu patikt

Nav komentāru

Jūs varat atstāt pirmo komentāru.

Atbildēt